Vispārīga informācija:
Ūdens elektriskā vadītspēja ir šī šķīduma īpašība vadīt elektrisko strāvu atkarībā no ūdenī esošo jonu daudzuma.
Referents, pēc kura veic analīzi
:Analīzi dzeramā ūdens vadītspējas noteikšanai veic savā laboratorijā saskaņā ar valsts standartu SR EN 27888:1997.
Metodes princips:
Dzeramā ūdens vadītspējas noteikšanu veic ar elektroniskā konduktometra palīdzību, kas aprīkots ar stikla elektrodu.
Paraugu noraidīšanas cēloņi – nepiemērota parauga daudzums, paraugi, kas savākti nepiemērotos traukos, paraugi, kas nav pienācīgi marķēti utt.
Ražas novākšanas trauks – tīrs trauks.
Analizējamā parauga daudzums - vismaz 100ml.
Nepieciešamā apstrāde pēc ražas novākšanas – nav nepieciešama.
Parauga stabilitāte – svaigi ievākts ūdens ir stabils 2 dienas 2-8°C vai 6 stundas apkārtējās vides temperatūrā.
Analīzes metode - elektroķīmiskā.
Atsauces vērtības saskaņā ar Ūdens likumu
1)| Parametrs / mērvienība | CMA vērtība (Maksimālā pieļaujamā koncentrācija) | Vadītspēja 2), μS cm-1 pie 20°C |
| max. 2,500 2) Ūdens nedrīkst būt agresīvs Ieteikumi analīzes veikšanai / Atsauces vērtību pārsniegšanas ietekme –
|
Jonizēto ūdeni organisms izmanto unikāli. H2O molekulas pielīp viena otrai, veidojot molekulu ķekarus (kopas). Lai gan parastajā ūdenī ķekars sastāv no 12-18 molekulām, jonizētajam ūdenim ir sešstūra ķekari, kas sastāv tikai no 6 molekulām. Šī mazākā struktūra iekļūst šūnās daudz vieglāk nekā "normāls " ūdens. Ķekaru struktūra parādās pēc jonizācijas. Šī procedūra palielina ūdens hidratācijas spēju līdz 6 reizēm, jo ūdens uzsūcas, nonāk šūnās un organisms to izmanto daudz vieglāk. Lai samazinātu vadītspēju, tiek izmantota iekārta ar reverso osmozi vai citām specifiskām iekārtām.
bibliogrāfija:
LIKUMS 458/2002 ar turpmākiem grozījumiem Likumā Nr. 311/2004, Valdības rīkojumā Nr. 11/2010- , Likumā Nr. 124/2010 un Valdības rīkojumā Nr. 1/2011
